Dzīvnieku aizsardzība Latvijā

Par dzīvnieku aizsardzības kustības sākumu Latvijā uzskatāms 1861.gads, kad tika nodibināta „Rīgas biedrību pret dzīvnieku mocīšanu” – pirmā dzīvnieku aizsardzības organizācija toreizējā Krievijā. Biedrības valdē bija Rīgas birģermeistars, Luterāņu baznīcas bīskaps un daudzi citi sabiedriski darbinieki. Tai pat gadā biedrība tika nodibināta arī Jelgavā. Idejai radās sekotāji arī Krievijā un 1865.gadā Pēterburgā nodibināja „Krievijas dzīvnieku aizsardzības centrālo biedrību”. Vēlākajos gados darbība paplašinājās uz provinci, radās nodaļas Cēsīs, Limbažos, Pērnavā. Biedrībai bija arī sava dziedinātava Rīgā. 1877.gadā pēc biedrības Dāmu komitejas ieceres tika izveidota pirmā dzīvnieku patversme Ormaņu ielā.

Biedrības darbība bija vērsta trīs galvenajos virzienos:  ieaudzinot jaunatnē līdzcietību pret dzīvniekiem;  pieaugušos iespaidot būt žēlīgiem pret viņu rokās esošiem dzīvniekiem;  valdības un pašvaldības iestādes darīt uzmanīgas uz to apstākļu novēršanu, kuri rada vai sekmē dzīvnieku ciešanas.

Pirmā pasaules kara laikā biedrības darbība tika gandrīz pārtraukta, bet pēc kara Latvijas dzīvnieku draugi lūdza valdību iecelt jaunu valdi un pielikt visas pūles, lai dzīvnieku aizsardzības darbs tiktu atjaunots pilnā mērā. 1935.gadā biedrībā bija jau 3020 biedru, nodibinātas 14 jaunas nodaļas visā Latvijā. Biedrība izdeva informatīvos materiālus, rīkoja plašas akcijas un pasākumus.

1999.gadā tika pieņemts Latvijas Dzīvnieku aizsardzības likums, kura preambula paredz: “Cilvēces ētiskais pienākums ir nodrošināt visu sugu dzīvnieku labturību un aizsardzību, jo katrs īpatnis pats par sevi ir vērtība. Cilvēkam ir morāls pienākums cienīt jebkuru radību, izturēties pret dzīvniekiem ar iejutīgu sapratni un tos aizsargāt. Nevienam nav atļauts bez pamatota iemesla nogalināt dzīvnieku, nodarīt tam sāpes, radīt ciešanas vai citādi kaitēt”.

Gandrīz vienlaikus arī Krimināllikumā un administratīvo pārkāpumu kodeksā tika paredzēta atbildība par cietsirdību pret dzīvniekiem un dzīvnieku labturības prasību pārkāpumiem.

Uz Dzīvnieku aizsardzības likuma bāzes izstrādāti un pieņemti virkne normatīvo aktu, kopumā veidojot vienotu dzīvnieku aizsardzības sistēmu valstī. Tomēr to nepieciešams vēl būtiski pilnveidot un nodrošināt tās ieviešanu dzīvē.

Dzīvnieku aizsardzību Latvijā valstiski uzrauga Zemkopības ministrija un Pārtikas un veterinārais dienests. Tāpat valstī darbojas vairākas nevalstiskās organizācijas un aptuveni 20 privātas un pašvaldību patversmes.

Latvijā darbojas arī Dzīvnieku aizsardzības ētikas padome - konsultatīva organizācija, kas sniedz padomus valstij dzīvnieku tiesību un labturības jautājumos. Vairāk par Padomi lasiet šeit.

Materiāla sagatavošanā izmantoti Wikipedia, Dzīvnieku drauga fonda, LKF Dzīvnieku aizsardzības grupas un Eiropas Komisijas materiāli