Kā palīdzēt noklīdušam vai savainotam dzīvniekam

Nepaejiet garām, ja redzat dzīvnieku, kurš izskatās apmaldījies, ievainots vai slims! Iespējams, Jūs esat viņa vienīgā cerība izdzīvot un atgriezties mājās!

Ja dzīvnieks noklīdis...

Atcerieties!

Dzīvnieku aizsardzības likums nosaka, ka jebkurai personai par klaiņojošu dzīvnieku nekavējoties jāpaziņo vietējās pašvaldības institūcijai (8.pants)

1. Ziņojiet par dzīvnieku vietējai pašvaldībai, tuvākajai dzīvnieku patversmei (Latvijas dzīvnieku patversmju kontakti pieejami šeit) vai dzīvnieku aizsardzības organizācijām! Kopš 2006.gada 1.janvāra pašvaldības ir atbildīgas par klaiņojošo dzīvnieku kontroli savā teritorijā (Dzīvnieku aizsardzības likuma 8.pants). Esiet nepiekāpīgi!

2. Neatstājiet dzīvnieku, pirms ieradušies atbildīgo dienestu pārstāvji! Ja iespējams, mēģiniet ievilināt dzīvnieku iežogotā teritorijā, kur Jūs varētu to ieslodzīt un novērst aizbēgšanu.

3. Mājas un saimnieku pazaudējuši dzīvnieki parasti ir tramīgi un nervozi, tāpēc tuvojieties dzīvniekam lēnām un mierīgi, runājiet klusu un aicinoši, izvairieties no acu kontakta.

4. Ja iespējams, mēģiniet dzīvnieku iekārdināt ar kādu kārumu. Ļaujiet tam apēst vairākus nelielus kumosus, tā iegūstot dzīvnieka uzticību, un tikai pēc tam mēģiniet to saķert.

5. Esiet pacietīgs – var paiet laiks, kamēr dzīvnieks saņems drosmi Jums tuvoties. Nemēģiniet dzīvnieku strauji ķert vai skriet tam pakaļ – pat savainots dzīvnieks skrien ātrāk par cilvēku, Jūs to tikai izbiedēsiet, taču nenoķersiet.

6. Satverot vai cenšoties noturēt dzīvnieku, labi pārdomājiet savas kustības. Tveriet tikai tad, kad esat droši pārliecināts par izdošanos, jo otras iespējas Jums var nebūt. Tvērienam jābūt stingram, taču tas nedrīkst dzīvniekam sagādāt sāpes, jo tad tas var aizstāvoties uzbrukt.

Daži padomi, kā noķert dzīvnieku:

Suns

  • Ja Jums nav pieredzes ar suņiem, nemēģiniet bez citu palīdzības tam cieši pietuvoties un gūstīt to ar rokām. Jūsu tuvošanos suns var uztvert kā apdraudējumu un uzbrukt.
  • Ja iespējams, mēģiniet suni ievilināt noslēgtā telpā vai iežogotā teritorijā.
  • Apmetiet ap suņa kaklu cilpā sasietu virvi vai citu piemērotu lietu - jostu, kaklasaiti, šalli vai tamlīdzīgi.
  • Uzsieniet sunim improvizētu uzpurni no marles saites vai tamlīdzīga materiāla - uzmetiet cilpu uz dzīvnieka purna tā, lai mezgls atrastos virspusē, savelciet to, cilpas brīvos galus sakrustojiet zem suņa apakšžokļa un tad sasieniet uz dzīvnieka skausta.

Kaķis

  • Atcerieties, ka kaķis, pat mazs kaķēniņš, kurš jūtas apdraudēts, aizstāvoties var nodarīt cilvēkam smagus savainojumus. Kaķis ir veikls un spēcīgs, spēj augstu un tālu lekt, turklāt tam ir četras kājas ar asiem nagiem un pilna mute asu zobu.
  • Ja iespējams, mēģiniet kaķi ar barības palīdzību ievilināt pārnēsājamā grozā vai viegli aizveramā kastē.
  • Lai kaķi satvertu, pārmetiet tam pāri mēteli, segu vai citu pārklāju.
  • Saņemiet kaķi stingri aiz skausta un tad celiet ar otru roku. Ja vien tas iespējams, noteikti lietojiet cimdus.
  • Ievietojiet kaķi pārnēsājamā grozā, koka vai papes kastē ar caurumiem gaisa ieplūdei vai lielā somā ar rāvējslēdzēju. Nevediet kaķi, turot rokās vai brīvi mašīnā – tas var izrauties, kļūt nevaldāms un savainot Jūs.

7. Paziņojiet par atrasto dzīvnieku dzīvnieku patversmēm, jo iespējams, kāds viņu jau meklē. Atstājiet patversmēm informāciju ar dzīvnieka aprakstu un Jūsu kontaktinformāciju.

8. Sagatavojiet sludinājumu par atrasto dzīvnieku – gan papīra, gan elektroniskā versijā. Sludinājumā ievietojiet precīzu dzīvnieka aprakstu (ja iespējams – arī fotoattēlu), ziņas par atrašanas vietu un apstākļiem, kā arī savas koordinātes. Izvietojiet sludinājumus atrašanas vietas tuvumā, kā arī veterinārajās klīnikās, dzīvnieku patversmēs, zooveikalos, iecienītās pastaigu vietās, pie lielveikaliem, skolās un citās publiskās vietās, kur uzturas daudz cilvēku. Ievietojiet sludinājumus Internetā, radio, preses izdevumos un televīzijās.

Ja dzīvnieks ievainots...

Bezmaksas ātrās palīdzības pakalpojumi dzīvniekiem Latvijā ir pieejami tikai Rīgā, un tos nodrošina Dr.Beinerta veterinārā klīnika (Ģertrūdes 101, Rīga, LV-1009, tālr. 67288539, mob. 26539900). Vairāk informācijas par Rīgas domes palīdzības programmu ievainotiem dzīvniekiem lasiet šeit.

Atcerieties!

  • Dzīvnieku aizsardzības likums nosaka, ka ievainotam vai slimam dzīvniekam sniedzama palīdzība (7.pants)
  • Tālāk aprakstītie padomi ir pielietojami tikai kritiskās situācijās, kad nav pieejama veterinārārsta palīdzība. Pēc pirmās palīdzības sniegšanas nesāciet pašrocīgu dzīvnieku ārstēšanu, jo var gadīties, ka tā nodara dzīvniekam vairāk ļaunuma nekā labuma. Pēc iespējas ātrāk nogādājiet dzīvnieku pie veterinārārsta!

1. Atrodot ievainotu vai slimu dzīvnieku, rūpīgi apskatiet to, lai varētu veterinārārstam iespējami precīzi aprakstīt savainojumus vai slimības pazīmes. Tuvojoties dzīvniekam, ievērojiet padomus, kas sniegti sadaļā „Ja dzīvnieks noklīdis”.

2. Šķietami mirušu dzīvnieku novietojiet vietā, kur to neapdraud transportlīdzekļi vai citas briesmas – dzīvnieks var būt vēl dzīvs, tikai bezsamaņā.

3. Maigi pieskarieties dzīvnieka acij. Ja tā notrīc, dzīvnieks vēl ir dzīvs.

4. Nekavējoties sazinieties ar veterinārārstu un telefoniski apspriedieties par to, kā pareizāk rīkoties.

Par maksu ātrās palīdzības pakalpojumus nodrošina veterinārā klīnika „Kavet” (Brīvības gatve 333a, tālr. 7543421) un Dr.Beinerta klīnika. Diennakts veterināro palīdzību Rīgā nodrošina veterinārā klīnika „Dzīvnieku veselības centrs” (Fr.Candera iela 4, tālr. 67500494), Dr. Beinerta klīnika , Ventspilī – Pārventas veterinārā ambulance (Tārgales 46a, tālr. 63662029; 29479596).

5. Aptiniet marli vai citu piemērotu apsienamo ap dzīvnieka purnu vai, ja dzīvnieks ir neliels, ietiniet to mētelī, dvielī, vai citā pārklājā. Apsedziet dzīvnieku, lai saglabātu ķermeņa siltumu!

6. Ja dzīvnieks ir smagi ievainots un to nav iespējams uzreiz nogādāt pie ārsta, sniedziet tam pirmo palīdzību! Par smagiem ievainojumiem liecina bezsamaņa, apgrūtināta elpošana, spēcīga asiņošana, nespēja nostāties uz kājām, sāpes kustoties, lūzumi, šoks (saraustīta elpošana, bālas smaganas, aukstas ekstremitātes vai reakcijas trūkums).

Pirmā palīdzība smagi ievainotiem dzīvniekiem:

  • Attīriet elpošanas ceļus. Ievadiet dzīvnieka kaklā īkšķi un pārliecinieties, vai tajā nav kāds svešķermenis, kas apgrūtina elpošanu.
  • Veiciet mākslīgo elpināšanu, bet tikai tādā gadījumā, ja esat pārliecināts, ka dzīvniekam nav lauztas ribas. Noguldiet dzīvnieku uz labajiem sāniem, galvu un kaklu izstiepiet uz priekšu tā, lai mēle neaizsprostotu elpošanas ceļus. Uzlieciet roku uz ribām tieši aiz lāpstiņas un ar strauju kustību saspiediet krūšu kurvi. Strauji atlaidiet spiedienu. Atkārtojiet elpināšanu ik pēc 5 - 6 sekundēm.
  • Lai apturētu spēcīgu asiņošanu, stingri piespiediet brūcei marles saiti vai tīru lupatu. Arteriālās asiņošanas gadījumā spiedienu nedrīkst atlaist. Ja nav ārējās asiņošanas, bet asinis tek pa degunu vai muti, centieties dzīvnieku pēc iespējas mazāk kustināt.
  • Palīdziet dzīvniekam pārvarēt šoku. Centieties saglabāt dzīvnieka dabisko siltumu, apsedziet to. Rūpējieties, lai dzīvniekam būtu ērti un lai tas lieki netiktu satraukts.
  • Izvairieties kustināt locekļus, kas varētu būt lauzti. Nemēģiniet tos pašrocīgi iešinēt, tas var tikai sagādāt liekas sāpes un sakropļot lūzuma vietu.

7. Ja vien iespējams, neceliet ievainotu dzīvnieku ar rokām! Centieties izveidot nestuves no apģērba, paklāja, dēļa gabala vai citiem priekšmetiem. Ja tomēr nepieciešams dzīvnieku celt rokās, dariet to ar abām rokām tā, lai ķermenis tiktu atbalstīts vienmērīgi. Atcerieties, ka ievainots suns uz jūsu pūlēm var reaģēt ar kodieniem, tāpēc, liecoties pie tā, ir svarīgi, lai jūsu seja nebūtu tuvu purnam.

8. Ja ir aizdomas, ka kāds dzīvnieka loceklis varētu būt lauzts, nesiet dzīvnieku tā, lai savainotā ķermeņa daļa atrastos augstāk par pārējo ķermeni. Galvai nesot jāatrodas vienā līmenī ar ķermeni vai mazliet zemāk, lai dzīvnieks neaizrītos ar vēmekļiem vai asinīm.

9. Ja dzīvnieks ir tikai viegli ievainots, centieties to nomierināt un, ja dzīvnieks var paiet vai ir iespējams to nest, nogādājiet to telpās vai citā mierīgā vietā. Dzīvnieka brūču apkopšanu vajadzētu atstāt veterinārārsta ziņā, bet, ja tāds nav pieejams, izmazgājiet brūces ar siltu ūdeni un apskalojiet ar sālsūdeni (1 tējkarote uz 0.5 l ūdens). Nelietojiet dezinficējošus šķidrumus!

10. Ja ir aizdomas par saindēšanos, meklējiet veterinārārsta palīdzību, cik ātri vien iespējams, jo dažādu saindēšanās veidu simptomi un ārstēšana ļoti atšķiras. Necentieties izraisīt vemšanu!

11. Apdegumi un applaucējumi dzīvniekiem rada stipru šoku, kas var pat apdraudēt dzīvību. Tāpēc dzīvnieku vajadzētu ietīt, lai tam nesaltu, un nekavējoties meklēt veterinārārsta palīdzību. Ja apdegums ir neliels un skar tikai ādas virsējo slāni, apcērpiet dzīvnieka vilnu šajā vietā un, ja iespējams, uzlieciet sterilu pārsēju.

12. Neatstājiet dzīvnieku vienu! Pat nopietni ievainoti dzīvnieki var aizrāpot prom un paslēpties!

(c) DzīvniekuSOS, 2006
Pēc PETA un LKF dzīvnieku aizsardzības grupas materiāliem