Savākti jau 5000 parakstu! Piedalies piketā par kažokzvēru audzēšanas aizliegumu!

Sabiedrības iniciatīvu portālā www.manabalss.lv nedēļas laikā par kažokzvēru audzēšanas aizliegumu savākti 5000 iedzīvotāju parakstu jeb puse no nepieciešamā balsu skaita iniciatīvas iesniegšanai Saeimā.

 

Kampaņa "Kažokādas otra puse" ir uzsākta un jādara viss, lai kažokzvēru jautājums nezaudētu aktualitāti. Tādēļ aicinām pieteikties uz piketu un ierasties pārstāvēt dzīvniekus, kas paši to diemžēl nevar izdarīt. Plakātu akcija notiks otrdien, 5.martā no plkst. 13.00 - 15.00 Brīvības pieminekļa laukumā, pie Laimas pulksteņa. Akcijai var pieteikties vietnē "Doodle", norādot, cik ilgu laiku varēsiet pasākumā pavadīt. Lūdzam visus to izdarīt, lai varētu apzināt gaidāmo cilvēku skaitu. Ja pieteiksies, tad mēs ar tevi rēķināsimies, ka atnāksi un pastāvēsi. Pieraksties http://doodle.com/353zpngs4p2cr6ua!

 

Aizliegums audzēt kažokzvērus jau pieņemts vairākās Eiropas valstīs, tostarp Lielbritānijā, Austrijā, Horvātijā un Bosnijā un Hercegovinā. Arī Nīderlandē 2012. gadā ētisku apsvērumu dēļ pieņemts šāds aizliegums par spīti tam, ka tā līdz šim bijusi viena no nozares lielvalstīm. Tur noteikts 12 gadus ilgs pārejas posms, un līdz 2024. gadam audzētavām jābūt slēgtām. Arī citās valstīs noteikti daļēji aizliegumi vai ierobežojumi, piemēram, Dānijā pieņemts lapsu audzēšanas aizliegums, bet Zviedrijā labturības prasības ir tik stingras, ka lapsu audzēšana kažokādu ieguvei ir izbeigta.

 

Kā jau iepriekš ziņots, biedrības “Dzīvnieku brīvība” rīcībā nonākuši videomateriāli un fotoattēli, kuros redzami 2012. gada rudenī uzņemti šokējoši apstākļi sešās Latvijas kažokzvēru audzētavās — slimi dzīvnieki, miruši dzīvnieki būros kopā ar dzīviem, sasalis dzeramais ūdens, antisanitāri apstākļi, bojāti sprosti. Veterinārārsts Normunds Fjodorovs raidījumam “Nekā personīga” atzinis, ka videomateriālos redzamo kadru atstātais iespaids ir graujošs un ar labturību redzamajos apstākļos nav nekāda sakara. Arī veterinārārste Liene Dindone norāda, ka “šiem dzīvniekiem nav laikus sniegta veterinārā palīdzība. Ielaistās brūces, infekcijas, novājināti dzīvnieki — šādā stāvoklī nenonāk vienas vai dažu dienu laikā. Mirušie dzīvnieki pēc nāves iestāšanās acīmredzami sprostos atradušies daudzas dienas. Dzīvnieku nenormālā uzvedība liecina par to, ka viņi cieš no pastāvīga stresa. Redzamas skeleta deformācijas, kas, iespējams, radušās kustību trūkuma dēļ.”

 

Lai vērstu sabiedrības uzmanību uz šo jautājumu, ir uzsākta kampaņa “Kažokādas otra puse”, kuras ietvaros portālā www.manabalss.lv tiek vākti paraksti par kažokzvēru audzēšanas aizliegumu Latvijā.