Cietsirdīgās kaušanas bizness: divu gadu ieguvumi un zaudējumi

Sestdien, 17. septembrī, Saeimas ārkārtas vēlēšanu dienā, aprit tieši divi gadi, kopš Saeima ar niecīgu balsu pārsvaru, neraugoties uz sabiedrības protestiem un acīmredzamu politisku lobiju, atbalstīja steigā un slepenībā viena uzņēmuma interesēs sagatavotos Dzīvnieku aizsardzības likuma (DzAL) grozījumus, ar kuriem Latvijā tika atļautas cietsirdīgas lauksaimniecības dzīvnieku kaušanas metodes.

„Dzīvnieku drauga fonds” un biedrība „DzīvniekuSOS” atgādina, ka likuma grozījumi tapa lielā steigā un slepenībā – tos pieņēma divos lasījumos steidzamības kārtībā dažu nedēļu laikā pēc Tautas partijai (TP) pietuvinātā uzņēmuma „Viesuļi” iniciatīvas, kas bija pamatota ar dažas vispārīgas frāzes saturošu vēstuli. Uzņēmuma vadītājs Normunds Teicāns tolaik bija TP Jēkabpils nodaļas valdes loceklis.

Galvenais formālais arguments, ko grozījumu „bīdītāji” minēja kā pamatojumu, lai krasi pazeminātu līdz tam Latvijā augstā līmenī uzturētos dzīvnieku aizsardzības pamatprincipus un būtiski pārkāptu sabiedrības tiesības apspriest un diskutēt par šiem grozījumiem, bija uzņēmēja solījums iekarot ārvalstu tirgus, pārdodot simtiem tūkstošus tonnu ‘halal’ gaļas, tādejādi radot jaunas darba vietas, plašu noieta tirgu Latvijas lopkopju produkcijai un nodokļu pieaugumu valstij.

Tomēr divu gadu laikā neviena no šīm prognozēm nav piepildījusies. Jau pērn, nepilnu gadu pēc skandalozā lēmuma, SIA „Viesuļi” bankrotēja un ‘halal’ gaļas biznesu pārņēma jaunreģistrēta SIA "Kebeco", kas piederēja Belizā reģistrētai ārzonas firmai "Beacon Shipping Ltd."

Šobrīd „Kebeco” dalībnieku sastāvs ir mainījies - „Lursoft” dati liecina, ka 30% tā daļu kopš pērnā gada novembra pieder pašmāju uzņēmējam Gundaram Dilbam, bet atlikušie 70% - kārtējai ārzonai: Belizā reģistrētajam „Kebeco International Inc.” „Lursoft” informācija liecina, ka Dilba ir vairāku uzņēmumu īpašnieks un amatpersona, bet Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) datu bāze vēsta, ka viņam tīk ziedot partijām, turklāt tādām, kas atrodas politiskā spektra pretējās pusēs. 2002. un 2004.gadā Dilba atbalstījis Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju, ziedojot kopumā 5500 latu, savukārt 2009.gadā uzņēmējs ziedojis 1000 latu partijai „Visu Latvijai!”. Pērn Dilba atvēlējis 7000 latu apvienībā „Saskaņas centrs” ietilpstošajai kreisi orientētajai partijai „Saskaņa”, bet 2000 latu – labējai „Visu Latvijai!”.

Uzņēmuma pagājušā gada pārskats liecina, ka „Kebeco” strādājis ar 574 675 latu apgrozījumu un pērno gadu beidzis ar 3440 latu zaudējumiem. Vidējais darbinieku skaits bijis 40 cilvēku (savulaik „Viesuļos” strādāja pat līdz 150 cilvēkiem). Uzņēmuma gada pārskatā atzīts, ka šā gada sākumā tas sastapies ar „ļoti būtisku izejvielu trūkumu”, tāpēc, „lai nodrošinātu uzņēmuma darbību, liellopi tiek ievesti no kaimiņvalstīm, pārsvarā Igaunijas”. 95% produkcijas uzņēmums eksportējot uz Zviedriju, Turciju un Vāciju, esot arī iestrādes eksportam uz Ziemeļāfriku, taču „lopu trūkuma dēļ tās ir atliktas”. Tātad solītais labums Latvijas lauksaimniecībai gājis secen.

Saskaņā ar Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) sniegto informāciju lopus pēc reliģisko organizāciju tradīcijām Latvijā vēl joprojām kauj tikai un vienīgi „Kebeco”. Šogad pēc reliģiskajām tradīcijām valstī nokauti 1218 liellopi un 422 aitas - tātad vidēji 208 lopi mēnesī. Ņemot vērā, ka ‘halal’ grozījumu iniciatore SIA „Viesuļi” 2007.gadā ar „parastajām” metodēm vidēji mēnesī nokāva 2408 mājdzīvniekus, 2008.gadā - 1154, bet 2009.gadā - 391 („Viesuļi” valdes priekšsēdētāja Normunda Teicāna izteikumi biznesa portālam „Nozare.lv”, 2010.gada 15.marts), jāsecina, ka vai nu PVD rīcībā ir nepareizi dati vai arī ‘halal’ bizness nebūt nav zelta bedre un panaceja Latvijas ekonomikas glābšanai. Parlamenta „zaļā gaisma” cietsirdīgu kaušanas metožu ieviešanai, acīmredzot, ir bijusi vajadzīga tikai vienam konkrētam uzņēmumam, kura īpašnieki un ienākumi paslēpti beznodokļu zonās.

Līdz 2009.gada 17.septembra likuma grozījumiem Latvija līdzās Šveicei, Zviedrijai, Norvēģijai un Īslandei bija viena no humānākajām Eiropas valstīm, kurā bija spēkā aizliegums kaut lauksaimniecības dzīvniekus saskaņā ar reliģiskajiem rituāliem. Pirms diviem gadiem, izmantojot Latvijas politikā iecienītās šauru personīgu interešu lobēšanas metodes, ierēdņi un deputāti piekrita atļaut nežēlīgu rīcību, kura tika amorāli dēvēta par uzņēmēju atbalstīšanas un ekonomikas atdzīvināšanas plāna sastāvdaļu.

Daudzi no parlamentāriešiem, kuri 2009. gadā nobalsoja PAR cietsirdību un PRET demokrātiju, cer saņemt vēlētāju atbalstu arī šajās, ārkārtas vēlēšanās. Tie ir:

Vitālijs Aizbalts (LPP/LC) (kandidē ŠRP-LPP/LC Latgales sarakstā)
Igors Aleksandrovs (kandidē apvienības „Vienotība” Vidzemes sarakstā)
Dzintars Ābiķis (balsojuma laikā TP biedrs, tagad kandidē apvienības „Vienotība” sarakstā Vidzemē)
Aija Barča (balsojuma laikā TP deputāte, tagad kandidē no ZZS Kurzemē)
Andris Bērziņš (kandidē ŠRP-LPP/LC Vidzemes sarakstā)
Ingrīda Circene (kandidē apvienības „Vienotība” Kurzemes sarakstā)
Jānis Dukšinskis (kandidē ŠRP-LPP/LC Latgales sarakstā)
Dzintars Jaundžeikars (kandidē ŠRP-LPP/LC Vidzemes sarakstā)
Imants Kalniņš (balsojuma laikā TB/LNNK biedrs, tagad kandidē ZZS Kurzemes sarakstā)
Jānis Klaužs (balsojuma laikā TP deputāts, tagad kandidē ZZS Latgales sarakstā)
Māris Kučinskis (balsojuma laikā TP deputāts, tagad kandidē ZZS Vidzemes sarakstā)
Madars Lasmanis (kandidē apvienības „Vienotība” Zemgales sarakstā)
Ainars Latkovskis (kandidē apvienības „Vienotība” Vidzemes sarakstā)
Artis Pabriks (kandidē apvienības „Vienotība” Vidzemes sarakstā)
Jānis Reirs (kandidē apvienības „Vienotība” Zemgales sarakstā)
Dagnija Staķe (kandidē ZZS Zemgales sarakstā)
Jānis Strazdiņš (kandidē ZZS Rīgas sarakstā)
Aigars Štokenbergs (kandidē apvienības „Vienotība” Zemgales sarakstā)
Dzintars Zaķis (kandidē apvienības „Vienotība” Zemgales sarakstā).

Atceroties notikumus 17.septembrī pirms diviem gadiem, kad daudzi tautas pārstāvji Jēkaba ielas namā ar rūdītu un saltu augstprātību noraidīja jebkādus sabiedrības mēģinājumus iejaukties un paust savu viedokli, „Dzīvnieku Drauga fonds” un „DzīvniekuSOS” cer, ka ārkārtas vēlēšanas patiesi būs solis uz godīgu politiku.