Eiropas Komisija ceturtdien, 20.oktobrī, vēlreiz mudināja dalībvalstis piemērot aizliegumu par neuzlabotiem būriem dējējvistām, kas stājas spēkā 2012. gada 1. janvārī, un brīdināja, ka tā pieņems pasākumus pret tām dalībvalstīm, kuras neievēros attiecīgos ES tiesību aktus, informē EK pārstāvniecība Latvijā.
"Politisks lēmums par šo aizliegumu tika pieņemts 1999. gadā. Ir pagājuši divpadsmit gadi, un saskaņā ar pieejamo informāciju situācija dažās dalībvalstīs ir neapmierinoša. Tas tieši ietekmē dzīvnieku labturību un rada tirgus darbības traucējumu risku. Tādējādi tiktu apdraudēti ieguldījumi, jau pieliktās pūles panākt atbilstību un patērētāju uzticība. Šāda situācija nav pieņemama," teica veselības un patērētāju politikas komisārs Džons Dalli savā runā Lauksaimniecības padomes sanāksmē, kurā apsprieda šo jautājumu. Viņš piepilda: "Komisija negrasās atlikt aizlieguma piemērošanas termiņu, un neatbilstības gadījumos tā bez kavēšanās sāks pārkāpumu procedūras."
Turklāt komisārs Dalli paziņoja, ka Komisijas pārbaudes dienesta Pārtikas un veterinārā biroja (PVB) eksperti apmeklēs attiecīgās dalībvalstis, sākot no 2012. gada janvāra. Lēmumi par pārkāpumu procedūrām pamatosies uz šo revīziju rezultātiem.
Pēdējos gados Komisija ir izmantojusi ikvienu iespēju atgādināt dalībvalstīm par to pienākumu īstenot tiesību aktus. Lai aizliegumu piemērotu noteiktajā termiņā, tā cita starpā ir aicinājusi dalībvalstis iesniegt konkrētus rīcības plānus, kuros ietvertas sankcijas, kas piemērojamas neatbilstības gadījumā. No 2008. gada līdz 2010. gadam PVB ir veicis revīzijas 20 dalībvalstīs un pārbaudījis, kāda ir situācija saistībā ar aizlieguma piemērošanu šajās valstīs.
Parlaments 2010. gada decembrī pieņēma rezolūciju, kurā atbalstīja aizlieguma tūlītēju īstenošanu un aicināja Komisiju rīkoties, lai nodrošinātu atbilstību tiesību aktiem.
Tiesību akti par obligātajiem standartiem dējējvistu aizsardzībai jau ir spēkā kopš 1999. gada, kad ES dalībvalstis vienojās par noteikumiem un laikposmu šo prasību izpildīšanai.
Saskaņā ar šiem tiesību aktiem neuzlabotu būru izmantošana jāpārtrauc līdz 2012. gada 1. janvārim. Tie jāaizstāj ar citām sistēmām, kas spētu labāk nodrošināt dzīvnieku bioloģiskās un etoloģiskās vajadzības. Neuzlabotos būros vistām ir mazāk telpas nekā uzlabotos būros, kā arī tajos nav konstrukciju, piemēram, ligzdu vai laktu, kas nodrošinātu vistām humānākus apstākļus.
Nepieciešamība aizstāt neuzlabotos būrus jau izteikta 2005. gada EFSA atzinumā par dējējvistu dažādo turēšanas sistēmu labturības aspektiem.
Lauku attīstības fondi ir bijuši pieejami dējējvistu audzēšanas sistēmu uzlabošanai, bet tikai dažas valstis (piemēram, Īrija) ir tās izmantojušas, lai nodrošinātu labāku atbilstību tiesību aktu prasībām. Dažas dalībvalstis uzlaboja audzēšanas sistēmas vēl pirms direktīvas piemērošanas. Zviedrija (1999. gads), Luksemburga (2007. gads), Austrija (2009. gads) un Vācija (2010. gads) ir pilnībā (100 %) izpildījušas tiesību aktu noteikumu prasības.
Atbilstoši Eiropas Parlamenta 2010. gadā veiktajam pētījumam Eiropas Savienība olu ražošanā ir saimnieciski patstāvīga. Importēti tiek galvenokārt olu produkti, taču to apjoms nekad nav bijis liels.
Informāciju par saimniecības veidu Eiropas pilsoņi var atrast tieši uz olas. Cipars, kas ir saistīts ar lauksaimniecības sistēmu, ir uzdrukāts uz olas čaumalas. Šī ir vienīgā līdz šim ieviestā obligātā Eiropas marķēšanas sistēma, kas norāda turēšanas veidu. Ar šīs klasifikācijas sistēmas palīdzību Eiropas Savienībā ir ievērojami palielinājies brīvās turēšanas apstākļos dētu olu patēriņš.