Runci Kristapu atrada 2007.gada rudenī vēlā vakarstundā Pārdaugavā uz Kristapa ielas. Viņu, visticamāk, kāds bija aizķēris ar mašīnu – kaķis gulēja ielas vidū, šņāca un bija ļoti izbijies.

DzīvniekuSOS draugi Kristapu nogādāja tuvākajā nakts klīnikā Canderos, kur viņam tika sniegta medicīniskā palīdzība un viņš izcīnīja pirmo grūto nakti par savu dzīvību. Kristapam sākotnēji tika konstatēts ļoti spēcīgs smadzeņu satricinājums un asins izplūdums plaušās. Taču vēlāk atklājās, ka viņa lielākā un bīstamākā vaina bija mugurkaula skriemeļa nobīde, kas nospieda nervu. Tāpēc Kristapam pūtās puncītis, bija traucēta vēdera izeja  un viņš nevarēja nokontrolēt savas mīlīgi rozā ķepiņas. Taču jutība ekstremitātēs bija saglabājusies, tāpēc bija cerības, ka kaķis kādreiz atkal staigās.

Atveseļošanās ilga krietni vairāk nekā gadu, un, šķiet, neviens kaķis Latvijā vēl nebūs saņēmis tādu gādību kā Kristapiņš. Jo kur gan vēl ir redzēts runcis ar savu personīgo fizioterapeiti, kura turklāt mīt paša kaķa mājās? Nemaz nerunājot par citiem labumiem, kurus mincis saņēma atveseļošanās laikā.

Galu galā Kristapiņā kļuva tik vesels, ka varēja lūkoties pēc jaunām mājām. Nekāds varenais skrējējs un lēcējs viņš nebija, tāpēc lūkojās pēc tādas mītnes, kur dzīve būtu mierīga un patīkama. Un vai gan kārtīgam kaķim tas ir grūti – nepagāja nemaz tik ilgs laiks, kad Kristapiņš jau bija iekārtojies pie Kasperiņa! Abu saimniece stāsta, ka pirms Kristapiņa ierašanās Kaspers viņu ģimenē dzīvojis jau vairākus gadus - saimniece pati viņu izaudzējusi no trīs mēnešu vecuma. Arī Kasperiņam ir veselības problēmas.

Abi runčuki sadzīvo ļoti draudzīgi: spēlē sunīšus, staigā viens otram pakaļ un palīdz saimniecei uzturēt kārtību mājās, kā to labi var redzēt bildēs.