Saeimas plenārsēdē ceturtdien tiks izskatīti grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas cita starpā paredz arī izslēgt likuma normu, kas atļauj Latvijā lauksaimniecības dzīvniekus kaut saskaņā ar reliģisko kopienu tradīcijām ar cietsirdīgu paņēmienu, bez iepriekšējas apdullināšanas.
Šo likuma grozījumu ierosināja Latvijas Dzīvnieku aizsardzības ētikas padome (Padome), kas uzskata, ka 2009.gadā lielā steigā pieņemtais tiesiskais regulējums saistībā ar dzīvnieku kaušanu reliģiskajiem rituāliem nav sasniedzis mērķi, kura dēļ tika pieņemts – nest ekonomisko labumu tautsaimniecībai, tāpēc ir no likuma izslēdzams. Lai gan grozījumi Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā netika atbalstīti, tomēr deputāts Ingmārs Līdaka (ZZS) ir nolēmis virzīt šo priekšlikumu balsojumam Saeimā.
Padome norāda, ka vairāk nekā divu gadu laikā neviena no prognozēm, uz kuru pamata Latvijā tika krasi pazemināti lauksaimniecības dzīvnieku labturības standarti un ieviesta cietsirdīga un nacionālajām tradīcijām sveša kaušanas metode, nav piepildījusies. Jau nepilnu gadu pēc parlamenta lēmuma atļaut Latvijā kaut lopus bez apdullināšanas uzņēmums, pēc kura ierosinājuma šī kaušanas metode tika steidzamības kārtībā iekļauta likumā - SIA „Viesuļi” -, bankrotēja, tā arī nenoslēgusi solīto daudzmiljonu līgumu par ‘halal’ gaļas piegādi Zviedrijai. Šobrīd uzņēmuma kautuvei jau trešo reizi mainījušies īpašnieki.
Vispirms ‘halal’ gaļas biznesu pārņēma jaunreģistrēta SIA "Kebeco", kas piederēja Belizā reģistrētai ārzonas firmai "Beacon Shipping Ltd." Vēlāk „Kebeco” dalībnieku sastāvs mainījās - „Lursoft” dati liecina, ka 30% tā daļu kopš pērnā gada novembra piederēja pašmāju uzņēmējam Gundaram Dilbam, bet atlikušie 70% - kārtējai ārzonai: Belizā reģistrētajam „Kebeco International Inc.”
SIA „Kebeco” 2010.gada pārskats liecina, ka „Kebeco” strādāja ar 574 675 latu apgrozījumu un 2010.gadu beidza ar 3440 latu zaudējumiem. Vidējais darbinieku skaits bijis 40 cilvēku (savulaik „Viesuļos” strādāja pat līdz 150 cilvēkiem). Saskaņā ar Pārtikas un veterinārā dienesta datiem SIA „Kebeco” pēc reliģiskajām tradīcijām pērn nokāva 575 liellopus un 29 aitas. Uzņēmuma 2010.gada pārskatā atzīts, ka 2011.gada sākumā tas sastapies ar „ļoti būtisku izejvielu trūkumu”, tāpēc, „lai nodrošinātu uzņēmuma darbību, liellopi tiek ievesti no kaimiņvalstīm, pārsvarā Igaunijas”. 95% produkcijas uzņēmums eksportējot uz Zviedriju, Turciju un Vāciju, esot arī iestrādes eksportam uz Ziemeļāfriku, taču „lopu trūkuma dēļ tās ir atliktas”. No tā secināms, ka ne vien nav sasniegti vērienīgie eksporta mērķi, bet arī solītais labums Latvijas lauksaimniecībai gājis secen.
Saskaņā ar Pārtikas un veterinārā dienesta informāciju, 2011.gada laikā „Viesuļi” kautuvē saimniekojuši vēl divi uzņēmumi – SIA „Latbiomeat” un SIA „Biomeat”, kas, atbilstoši PVD datiem, pēc reliģiskajām tradīcijām nokāvuši attiecīgi 86 un 1638 liellopus un 79 aitas („Latbiomeat”).
„Lursoft” dati liecina, ka 2011.gada 18.augustā reģistrētā SIA „Biomeat” pilnībā pieder bijušajam Daugavpils gaļas kombināta mazākuma akcionāram Jānim Lazdiņam. Savukārt „Latbiomeat” Komercreģistrā reģistrēta 2011.gada 17.jūnijā un tās īpašnieki ir 2011.gada 2.februārī reģistrētā AS „Forshtadt” (51%) un Lazdiņš (49%). „Latbiomeat” valdē pašlaik ir kāds Viktors Barkausks un Izraēlas pilsonis Boris Gaft.
Dati par 2011.gada 21.februārī reģistrētās AS „Forshtadt” īpašniekiem publiski nav pieejami, taču arī šī uzņēmuma valdē ir Boris Gaft, kā arī kāds Ivans Petrovs. Barkausks, Gafts un Petrovs ir arī SIA „Halal Impex” valdē un padomē, un šī uzņēmuma lielākais īpašnieks kopš 2011.gada 3.oktobra ir AS „Forshtadt” (60%). Vēl 20% „Halal Impex” kopš 2011.gada oktobra pieder kādai Aišetai Aidamarovai, bet 20% - Krievijas pilsonim Abdurakhman Saypulaev. Par šīm personām un viņu darbību publiskajā telpā informācijas nav, savukārt Boris Gaft pazīstams kā uzņēmējs, kas iesaistīts tiesvedībā ar vairākos noziegumos apsūdzētā bijušā VID un FM augsta līmeņa amatpersonas Vladimira Vaškeviča sievu Ināru Vilkasti saistībā ar aizdevumu nekustamo īpašumu firmas SIA "Azur Real" iegādei.
Publikācijās oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" Gafta vārds iepriekš minēts vairākos tiesu paziņojumos, kuros viņš aicināts uz tiesas sēdēm, tostarp par parādu piedziņu.
Kopumā pagājušajā gadā Latvijā saskaņā ar reliģisko kopienu tradicionālajām metodēm nokauti 2317 liellopi jeb 2,5% no kopējā nokauto liellopu skaita un 269 aitas jeb 2,4% no kopējā nokauto aitu skaita.
Dzīvnieku drauga fonds un DzSOS pievienojas Dzīvnieku aizsardzības ētikas padomes viedoklim, ka tiesiskais regulējums saistībā ar dzīvnieku kaušanu reliģiskajiem rituāliem pat teorētiski nav sasniedzis mērķi, kura dēļ tika pieņemts. Solītie ieguvumi Latvijas lauksaimniecībai un ekonomikai kopumā nav sasniegti un parlamenta „zaļā gaisma” cietsirdīgu kaušanas metožu ieviešanai 2009.gadā pašlaik galvenokārt noder tikai uzņēmumiem ar neskaidru struktūru un kapitāla izcelsmi.
Vairāk informācijas par 2009.gada notikumiem lasi šeit.